LATBobrova nams senāk un tagad
Vecrīgā uz Smilšu un Aldaru ielas stūra (Smilšu iela 8) atrodas
kāda māja, kas piesaista garāmgājēju skatienus ar izteiksmīgām krievu spēkavīru
figūrām virs ieejas un divu skaistu sieviešu skulptūrām abpus balkona, kuras
tur rokās lauru vainagu. Padomju laikos ēkas pirmajā stāvā atradās tirgotava, kur
varēja nopirkt pasakaini gardus pīrādziņus un pončikus.
Šī skaistā jūgendstila ēka savulaik piederēja krievu
tirgotāju Bobrovu dzimtai. Tās aizsācējs Iļja Ivanovičs Bobrovs ir dzimis
1863.gada 17.jūlijā Remeņicas ciemā Tveras guberņā vienkāršā zemnieku ģimenē.
Zēns bija gudrs un strādīgs, veiksmīgi pabeidza baznīcas draudzes skolu un
gribēja mācīties tālāk. Tomēr viņa plāni saskārās ar spēcīgu vecāku pretestību,
kuri vēlējās, lai viņš strādā lauku saimniecībā. Starp 14 gadus veco Iļju un
viņa tēvu izvērsās spēcīgs konflikts, tēvs neko negribēja dzirdēt par mācīšanos
un nežēlīgi piekāva puiku. Iļja nespēja izturēt pazemojumu, aizbēga no mājām un
devās uz kaimiņu pilsētu Kašinu. Tur puika iepazinās ar tirgotājiem, kuri devās
uz Rīgu, un pievienojās viņiem.
Pēc provinciālās Kašinas Rīga viņam likās kā pasaules
centrs. Pilsētā bija vēl nepieredzēta ekonomiskā augšupeja, bija nojaukti
vaļņi, būvēja jaunas mājas un fabrikas. Iļjam sākumā neklājās viegli. Sākumā
viņš iekārtojās darbā par izsūtāmo zēnu koloniālpreču veikalā -iznēsāja preces
klientiem, slaucīja veikalu, baroja zirgus. Apķērīgais zēns ātri vien apguva
latviešu, vācu un poļu valodas, brīvi sarunājās ar ebrejiem. Drīz vien viņš
uzkalpojās par veikala pārvaldnieku.
Iļja Bobrovs ar ģimeni
Sakrājis drusku naudas, viņš aizbrauca ciemos pie radiem uz Remeņicu un salīga mieru ar vecākiem. No dzimtās puses viņš atgriezās ar jaunu sievu Kseniju, kura pavisam dzemdēja viņam 9 bērnus.(1 nomira). Bizness plauka, un drīz Iļja iegādājās zemi ar vecu noliktavu Smilšu ielā, kur atradās viņa veikaliņš.
Smilšu un Aldaru ielas stūris 1902.gadā
Drīz vien mājiņa palika par šauru Bobrovu ģimenei un Iļja nolēma
celt māju. Viņš piepirka klāt vēl 2 līdzās esošos zemes gabalus, kur bija lemts
tikt uzceltai varenai mājai. Mājas projektu uzstrādāja izcilā būvfirma “Henrihs
Šēls un Frīdrihs Šēfels”un tai izdevās radīt īstu Jūgendstila Šedevru.
1.stāvā bija veikali, otrajā biroja telpas, augšstāvos
dzīvokļi. Saimniekam izdevās piešķirt ēkai arī krieviskus vaibstus. Otrā stāva
līmenī ir divas maskas, kas atgādina spēku spēkavīrus. Tos veidoja slavenā
firma «Otto & Wassil».
Krievu spēkavīri virs ieejas
Ēka augšdaļā uz stūra bija novietota sievietes figūra ar
lāpu rokā. Naktī lāpa spīdēja. Diemžēl figūra nav saglabājusies līdz mūsu
dienām. No ielas puses ir divas sieviešu skulptūras abpus balkonam. Viena no
skulptūrām no kreisās puses simbolizē Eiropu, meitene pa labi ar čalmu galvā –
Āziju. Šīs figūras simbolizē koloniālpreču tirdzniecību, kas nāk no 2
kontinentiem. Meitenes tur rokās lauru vainagu-uzvaras simbolu.
Eiropa un Āzija
Ēkas interjers greznībā neatpalika no fasādes. Bobrovs arī
bija ievilcis elektrību un centrālapkuri. Bobrovi pārcēlās uz māju tūlīt pēc
tās pabeigšanas 1902.g. Viņš iegādājās arī māju Noliktavas ielā 5.
Sākās 1.pasaules karš. Bobrovs kā pilsētas domes loceklis
rūpējās par iedzīvotāju evakuāciju un kārtību pilsētā. Tā kā situācija bija
nemierīga, viņš nolemj aizsūtīt ģimeni uz Kašinu. Sarkanā terora laikā tika
apdraudēta paša saimnieka dzīvība. Mājā ieradās 2 sarkanarmieši, iznesa visu,
ko varēja iznest. Pēc tam sarkanarmieši uzkliedza Bobrovam “Tu, Buržujs” un
lika kāpt uz bēniņiem, lai nošautu. Taču notika brīnums, sētnieks un divi mājas
strādnieki, iestājās par savu saimnieku, pārliecinot sarkanarmiešus, ka Bobrovs
r savs cilvēks. Nu ja jūs proletārieši viņu aizstāvat, tad palaidīsim vaļā, teica
sarkanarmieši, atmeta roku un aizgāja. Iļjam Bobrovs šīs dienas vakarā
piedzīvoja pirmo sirdslēkmi.
Pēc kara Bobrova bizness gāja uz leju, bērni nevēlējās to
turpināt un koloniālpreču tirdzniecības uzņēmumu nācās pārdot. Pēcnācēji dzīvoja
no ienākumiem, kas gūti no īpašumu izīrēšanas. 1930.g. Bobrovs nomira no
sirdslēkmes. Viņš ir apglabāts Rīgā, Pokrova kapos.
Padomju laikā Bobrova mājas augšstāvā bija dažādu iestāžu
biroji, bet pirmajā stāvā bija pīrādziņu bode. Tagad tur atrodas Slovākijas
republikas vēstniecība un biroji.