Donnera nams (kādreizējais salons “Beate”)
Augsta, šaura sarkanu ķieģeļu ēka Vecrīgā uz Laipu un Šķūņu
ielas stūra. Tagad tur atrodas firmas “Stenders” veikals. 1987.gadā šajā mājā tika
atvērts leģendārais salons “Beāte”, kur varēja iegādāties ekskluzīvus tērpus,
kurus modelējusi latviešu modes māksliniece Beatrise Dunska. Padomju dzīves
realitātē šis salons bija skaistas un izdevušās dzīves simbols, jo tur
piedāvātie spilgtie un oriģinālie tērpi bija pieejami tikai ļoti naudīgām
dāmām. Pārējās varēja vienīgi nošpikot kādu ideju un realizēt to saviem
spēkiem. Pašu sarkano ķieģeļu namu 1901.gadā uzcēla Rīgas lietussargu karalis,
fabrikants Donners.
Donnera nams atrodas vienā no senākajām Rīgas vietām. Savulaik
tur bija lībiešu ciematiņš, vēlāk, pēc Rīgas nodibināšanas, tika uzcelts
Franciskāņu klosteris. Akmens ēka šajā vietā Rīgas kartē parādās jau 14.gs.,
tomēr nav saglabājušās ziņas, kā tā izskatījusies. No vecās ēkas līdz mūsdienām
ir saglabājies neliels 17.gs. bareljefs, kurā attēlots Pestītājs. Tas kādreiz
rotāja māju un tagad novietots virs ēkas sānu ieejas.
Bareljefs ar Jēzus Kristus atveidojumu
19.un 20.gs. mijā šo stūra māju iegādājās uzņēmējs Donners –
Rīgas lietussargu karalis. Rosīgajam tirgonim piederēja veselas divas
lietussargu fabrikas. Viena ražotne atradās Kaļķu ielā, bet otra – Šķūņu ielas
galā. Līdz mūsdienām šīs ēkas diemžēl nav saglabājušās. Ar laiku radās
nepieciešamība pēc sava veikala un plašākām kantora telpām. Tāpēc Donners
nolēma uzcelt šim mērķim jaunu ēku netālu no fabrikām uz Šķūņu un Laipu ielas
stūra. Zemes gabals gan bija ļoti
neliels, tikai 75 kv.m.
Mājas projektu tika nolemts pasūtīt izcilajam arhitektam
Vilhelmam Bokslafam, kurš piedāvāja uzcelt greznu četru stāvu namu. Pirmajā un
otrajā stāvā bija paredzētas veikala telpas, pagrabā – noliktava, bet augšējos
stāvos – Donnera kantoris. Cauri visai ēkai gāja kāpnes.
Mājas fasādi talantīgais arhitekts izveidoja tādā veidā, lai
tā veiksmīgi iekļautos senatnīgajā kvartāla apbūvē. Tā atgādina senu, gotikas stilā celtu namu,
kas ne reizi vien ir ticis pārbūvēts. Tikai plašās logu vitrīnas paver skatu uz
jūgendstilā apgleznotiem griestiem, un liecina, ka ēka tapusi 20.gadsimta
sākumā.
Galvenā ieeja greznajā veikalā bija no ielu stūra. Tur
varēja iegādāties vislabākos lietussargus un saulessargus Rīgā.
Lietains sveiciens no Rīgas – 20.gs. sākuma pastkarte
Varbūt, ja nebūtu bijis 1.pasaules karš, šajā vietā joprojām
tirgotu Donnera ražotos lietussargus. Diemžēl pēc kara lietussargu bizness
panīka, fabrikas nācās slēgt, taču veikala ēka palika Donneru ģimenes īpašumā.
Māja tika iznomāta, un tur atradās dažādi kantori, šūšanas darbnīcas un
veikaliņi.
Kas ir interesanti, padomju laikā maz kas mainījās. Kaut gan
Padomju Savienībā bija aizliegts privātīpašums uz mājokli, tomēr Donneri palika
dzīvot savā mājā, aizņemot bijušās kantora telpas. Klīda baumas, ka Donneru ģimene esot
palīdzējusi padomju varai, un tādejādi saglabājusi savu mājokli.
Tomēr 20.gs. 80 –to gadu beigas atnesa jaunas vēsmas. Radās
pirmie kooperatīvi, izveidojās “Tautas fronte”, tika īstenota M.Gorbačova
“Glasnostj” politika. 1987.gadā lietussargu fabrikanta mājā tika atklāts modes
salons ar romantisku nosaukumu “Beāte”. To izveidoja izcilā latviešu modes
māksliniece Beatrise Dunska, kurai šis nams likās ārkārtīgi pievilcīgs. Viņa
vēlējās radīt savus, ekskluzīvus modeļus, kurus viņa gribēja tirgot nevis
masveidā universālveikalos, bet nelielās kolekcijās īpašā salonā.
Beatrise Dunska
Mūsdienās jauna salona vai veikala atvēršana nav nekas
sevišķs. Mēs tam pat nepievēršam lielu uzmanību. Taču tolaik personiskais modes
salons bija kaut kas prātam neaptverams. Apģērbus ražoja rūpnīcās, lielās
partijās. Modeļi bija neizteiksmīgi un lielākoties neglīti, kaut gan,
salīdzinot ar mūsdienām, audumu kvalitāte bija augstāka. Tie kas vēlējās kaut
ko īpašāku medīja ārzemju deficītu, šuva apģērbus pēc individuāla pasūtījuma
ateljē, vai arī darināja tērpus pašu spēkiem.
Beatrisei Dunskai radās spīdoša ideja, ka viņas salons
varētu būt tāda uzņēmuma filiāle, kura rīcībā ir darbam nepieciešamie materiāli
– audums, dzijas, āda. Latvijā bija tikai viens šāds uzņēmums – “Daiļrade”.
Modelētājai izdevās pārliecināt “Daiļrades” vadību atbalstīt šo ideju. Tāpat
brīnumainā kārtā izdevās arī iegūt iecerēto ēku, kur tika izveidota ražotne un
veikals.
Beatrises Dunskas
apģērbu modeļi
Jaunajā salonā tapa ekskluzīvi apģērbu modeļi. Katrs modelis
tika izgatavots ne vairāk kā 10 eksemplāros. Tā kā tika izmantots daudz roku darba,
izstrādājumi nevarēja būt lēti. Tika piedāvāti virsējie apģērbi – mēteļi un
jakas, trikotāžas izstrādājumi. Lietas varēja iegādāties gan komplektā, gan pa
vienai. Mēnesī tika saražoti aptuveni 200 tērpi.
Panākumi jaunajam salonam bija fantastiski. Neraugoties uz
augstajām cenām un tērpu oriģinalitāti, pircēji gāza to apkārt. Salons atradās
šajā vietā aptuveni 20 gadus. Tomēr mūsdienu pasaulē, kur piedāvājums ir
milzīgs, tas nespēja izturēt konkurenci.
Tagad šajā vēsturiskajā namā savu mājvietu ir atradis
Latvijas kosmētikas firmas “Stenders” veikals.
Avoti:
20.gs. Post Scriptum 16.sērija (1987-1988)